Ģerboņa pamats ir klasisks vācu vairogs. Uz purpura fona (Latvijas karoga valsts simbolikas krāsa) ģerboņa centrā ir novietots heraldisks dzīvnieks - sudrabainas krāsas vienradzis ar zelta apmalojumu, zeltkrēpju ar zelta asti un zelta ragu. Pār vienradzi ar balti-zelta burtiem tika atdarināta ISMA devīze - Ubi Concordia, Ibi Victoria (lat) - Kur ir Saticība, tur ir Uzvara. Zemāk (zem vienradža) ar lieliem balti-zelta burtiem - augstskolas abreviatūra - ISMA, vēl zemāk zelta burtiem - augstskolas izveides gads klasiskā latīniskā izpildījumā. Ģerboni ierāmēja daiļa sudrabaini-zelta apdare, no lejas viņš aptverts ar diviem simetriskiem zelta laurauga zariem. Laulā ģerboni akadēmisma un zinātnes simbols - profesora cepure ar zelta otu un zināšanas nozīmīguma simbols - papīru tīstoklis, kas apņemts ar zelta lenti. Ģerboņa krāsas:

• Purpurs - cieņas, spēka un varenības simbols
• Zelts (dzeltena krāsa) - bagātības, taisnīguma un augstsirdības simbols.
• Sudrabs (balta krāsa) - tīrības un nevainības simbols.